Pēckonkursijas nostallija

Pēc konkursa klusums nācis,
Autori mierā dus,
Vienīgi Susurlācis
Dzenā kamieļus.
Turp un atpakaļ,
Pa vienam un baros,
Nākotnes plānus kaļ,
Kas tos kuprainos baros.
Varbūt liks Vecumniekos,
Bet vietas tur nepietiks,
Varētu nokaut liekos,
Bet tas Eiropai nepatiks.
Tikmēr saeimā par problēmu šo,
Gudri spriež ēzeļu bars,
Ko darīt ar kamieli nākošo,
Ne tas vilks ratus, ne ars.

Pēc konkursa klusums nācis,
Kāds slavas pīrāgā kož,
Skulptoram pozēt sācis,
Un vainaga laurus ož,
Dzenā vārdus pa dzeju,
Un netiek galā ar tiem,
Te uz augšu te leju,
Kā kupri kamieļiem.
Kamēr saeimā par dzeju šo,
Nespriež ēzeļu bars,
Tikmēr par elli nākošo,
Sapņo kara dievs Marss.
Tā arī netieku skaidrībā,
Pasaulē sagriezies viss,
Bet varbūt ,es kamieļu biedrībā,
Būšu labs ēzelis?

* Nostallija- ilgošanās pēc staļļa, kur novietot ēzeļus, varbūt arī kamieļus.