Nedaudz par Kamieli

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Nokārtu galvu, kājām slapjām
Kamielis meldros vilkvāles grauž.
Saule aiz kalniem, smiltis gulst jūrā
Kamieļa brēcieni skumjas vien pauž.

Tālu no dzimtenes, aukstajā Latvijā
Siltums tāds, ka zobi jau klab.
Kamdēļ es skrēju migranta misijā,
Šeit pat ko uzkost nav gana lab.

Kamieli, kamieli, mēslam tu pusbrāli,
Žēl, ka laiku bezvērtē ziedoji.
Sakrāj naudiņu, nopērc sev biļeti
Laidies pa gaisu uz mīļoto tuksnesi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2016-02-16 16:56
Tajā sakarā no kāda veca Dadža... Ieiet kamielis veikalā un prasa dadžus. Pārdevējs saka - ir mums dadži, bet tie jāpērk kopā ar Liepājas šķīstošo kafiju. Kamielis protestē - man nevajag kafiju, dodiet dadžus! Pārdevējs - tādi ir noteikumi; ja negribat, nepērciet! :)
taalais_sakura	2016-02-16 22:52
Varētu teikt tā-konkurss beidzies, kamieļi iet tālāk.Cepuri nost darba rūķa priekšā!
vanadziene56	2016-02-17 20:51
Nezināju, ka kamielītis mīl grauzt vilkvālītes. Migranti, saausieties, Jūs gaida kamielīša drūmais liktenis! :)
Susurlacic	2016-02-18 08:34
vanbadzien, kamieļi tācu ir tik stulbi, ka tikai sapņo par vilkvālēm
ankoridzha	2016-02-18 13:36
Vai nu gluži kamielis ir mēslam pusbrālis, bet ja nu alegorijās...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!