Vakars bibliotēkā (ārpus konkursa un nedaudz atkāpjoties no pantmēra)

Tu, draudziņ, atceries no skolas laikiem
To večuku ar sirmo kazbārdeli?
Un pirkstiem tā kā pianistam slaikiem

To drūmo akvareli
Ko Tilbergs gleznojis ar savu pindzeli

Ar askētiski iekritušiem vaigiem




Tā viņš tur sēž, un drūmi veras grīdā
Un izskatās, ka pazaudējis hūti
Garš mētelis un uzvalciņš šam tvīdā

Vai tagad tu jūti
Cik viņa panti galvā līda grūti?

Man šķita – tas ir ērglis savā ligzdā



Paldies gan dieviņam, ka skola cauri
Un aizgājis sen viņš saulē pats
Nu gleznas rāmī rāda pliko pauri

Svecei izdega dakts
Un bibliotēkā iestājās nakts

Bet aiz loga skan dzīve un kaķu auri…