Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
4STK___KONKURSAM - ironiskais, romantiskais un fatālais
NAMS
“Es – lepns valdnieks, šī ir mana pils! Virs galvas zaigo griestu dekors zils. Par savu saucu katru debespusi. Uz jums es spļauju lejā.” Tā noteic viņš un pazūd savā ejā. Pūst zālē tārpa izēsts ābols klusi. MEKLĒTĀJI Pār maijpuķītēm lidoju ar smaidu, Kur ļaudis ilgodamies mani gaida, Un saldo smaržu paņemu sev līdz. “Kur mana laime mīt?” Tā daudzi bezcerīgi teic ik rīt’. Un nesajūt, ka ziedu smarža stīdz. UGUNS No mezglu pilniem pavedieniem austu, Ap vulkānu kāds manu mūžu tin, Kalns mēmi trīs ar spēku neapjaustu. Lūk! Uzverd liesmu siena! To blāzmu tālu redz, bet zinu viena: Mans personiskais vezuvs nāvi svin.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|