Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
3STK__Konkursam - kompilācija par Mūsu pasauli
Tā diena atnāks reiz ar spirgtu ceļavēju
Ar zemenēm, kas tev uz mēles kūst, Ar raibiem lindrakiem un tautas deju. Kaut vecā zāle grāvju malās pūst Un vēja brāzmās pērnās lapas žūst. Pret debesjumu priekā ceļu savu seju. Man pietrūkst piliena tik viena, Ko mākonis no padebešiem veļ, Kad varavīksnei apkārt slejas melnas sienas. Rūc pērkons savas vēderdziesmas, Pa mirklim kokos sviežot zibensliesmas, Un paliek vālodzes man žēl. Es līdz pat jostai bridis vēsā jūrā, Pie tavas plaukstas pieķēries kā buras, Ar acīm skatu dzintarzemes malu: No rītausmas līdz sārtam saules rietam, Ar viļņu galiem baltos putu spietos. Te ilgās gaidu pelēcībai galu. Nāc iedegt zvaigznes tumšā debess pļavā, Lai atkal Pūķis Lielā lāča ratos brauc, Ar pilniem stropiem bezgalīgā dravā. Tur čūskas zvaigznājas rāpjas Dieva kļavā, Bet mēness krīt un gāžas tumsas gravā. Ak likteni, uz kuru pusi tu mums trauc?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|