Dialogs ar beigtu vārnu

Tu vecā piepe, nu tu neķērc vairs
Un neaptaisi manai Mazdai jumtu.
Kā bijis, nebijis vai pat vēl sliktāk
Es melošu, ja sacīšu, ka skumstu.
Man pašam savas problēmas
Tās kaudzēs jau atliku likām.
Bet prieks ir viens-
Pie pludiņiem no tavām spalvām tiku.
Ceļ sētniekzellis lielo lāpstu
Un tevi konteinerā zaļā sviež.
Tu izzūdi ar savu garo vārnas stāstu,
Bet kaķis asti tavai mūža mājai griež.