Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
28012016/1070_______________teorētiskā daļa konkursam.. *
RAIŅA MAZĀ STROFA
Rainim ir viņa lielajai strofai radniecīga dzejas forma. Pēc analoģijas ar lielo strofu [Mana 9 rindiņu strofa nau atkarīga no Goethes tam jau arī gluži citā ritumā, citā iekšējā satura iedalījumā, ar citu krāsu, skaņu, arhitektūru. [..] Arī sonetai nau nekā kopēja ar manu strofu, arī stancei nē. (no vēstules A. Birkertam, 1912) Arī “Drāmas teorija” R. raksta: Manas strofas; manas.] — Raiņa mazā strofa (RMS). RMS sastāv no sešām rindiņām (vārsmām), kas izkārtotas trīs pantos — 3, 2, 1 rindiņas. Kopotajos rakstos atrodami vienpadsmit paraugi ar četriem atskaņu tipiem. 1. aab_cc_b (1 gb.) 2. aba_bb_a (4 gb.) 3. aba_cc_b (4 gb.) 4. aba_aa_b (2 gb.) Līdzīgi lielajai strofai mijas vīrišķās ar sievišķajām atskaņām. Tāpat izmantots piecpēdu jambs, izņemot 4. rindu, kura ir trīspēdu. Šī jaunā kanoniskā kompozīcija ir nākošā pakāpe R. formas lakonisma meklējumos. Savās piezīmēs viņš šo formu apraksta šādi (1.4.11.): Mana asā; aba (5 pēdis jambs); b (- puspants) b; a [**autora atšifrējums no rokraksta; pētījuma tapšanas laikā vēl nebija sagatavoti atb. KR sējumi]. Salīdzinājumam: ĀRA PASAULE Pār mani āra pasaulei nau varas, Ne prieks, ne bailes mani nespēj siet. Mans gars un spēks no āras neatkaras. Vai brīvs nu varu iet? “— I brīvos vējus zeme tura ciet. —” No pasauls pūra neizbirst ne skaras. [Ekscerps no garāka pētījuma. Rīgā, 1993–2016] Pielikumā dažu terminu vārdnīca: Ritms — uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes. Pēda — ritma pamatvienība. Pēda sastāv no uzsvērtas zilbes un vienas vai divām neuzsvērtām zilbēm. Pantmērs — vienādu pēdu skaits. Pantmēra pēdas ir divzilbīgas vai trīszilbīgas. Vārsma — dzejoļa rinda. Pants — parasti 4, 3 vai 2 vārsmas vienā pantā, var būt vairāk un mazāk... Atskaņas — skaņu sabalsojums vārsmas beigās. Atskaņas dzejā pastiprina ritmu. Vīrišķās atskaņas — vienzilbīgās atskaņas. Sievišķās atskaņas — divzilbīgās atskaņas. (Retāk sastopamas būs 3 un vairāk zilbju atskaņas — daktiliskās un hiperdaktiliskās.) Jambs — divzilbju dzejas ritms, kura pēdā 1. zilbe ir neuzsvērta un 2. zilbe — uzsvērta. Trohajs — pantmēra divzilbju pēda, kurā uzsvērta 1. zilbe. Daktils — pantmēra trīszilbju pēda, kurā uzsvērta 1. zilbe. Amfibrahijs — pantmēra trīszilbju pēda, kurā uzsvērta 2. zilbe. * atkārtošanai tiem, kas kaut ko atceras no skolas gadiem, un propedeitisks materiāls tiem, kas dažādu iemeslu dēļ da vidusskolai netika :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|