NAKTS MANĀ GULTĀ

autors: Duuja7 [dzejoļi]

Roka sažņaudz rozes kātu,
Vai tā varu, vai tā drīkst?
Sāpju nav, ir tikai skrambas,
Man no tādām nenomirt.
Nakts bez drēbēm iekāpj gultā,
Noguļas man pāri šķērsu…
Vai tā var, un vai tā drīkst?
Atdot naktij miesu savu?
Pirmā reize un jau kāzas…
Kā pa laikiem, kā no miglas…
Ceļos sēdus, jo man gribas,
Lai pie manis tuvāk tiec.
Atdod visu. Ņemt, cik spēka.
Nakts bez drēbēm gultā manā
Pāri virsū šķērsām guļas
Un es klusu ļaujos tai…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2016-01-28 16:37
Ar vienu vārdu nepateikt par šo cien. autores darbiņu... Ļoti subjektīvi izsakoties-perfekti!
kinas_muris	2016-01-28 16:44
Kaut es būtu nakts ... (nopūšas) ... :)
lapsu_aacis	2016-01-28 16:52
balozhi jau paargaaja?
Paracelzs	2016-01-28 17:12
Skaists dzejs ,kuru caurstrāvo tādas gluži vai tveramas ilgas ... :)
kisindzera	2016-01-28 17:21
Man patika!
ceturdiena	2016-01-28 18:55
filma ar sex ievirzi, bet nakts bez drēbēm -forši skan
pomarbo	2016-01-29 17:47
Naktī,kā jau naktī,bet kā būs rīt!
linkin1975	2016-01-29 18:54
reāls hīts, katram sava pieredze. Un katrs savā veidā to ir piedzīvojis, tik skumji būtu ja tas nav abpusēji, bet kā saka dzīvē nenožēlo neko, ko vēlējies...lai Dievs ar mums...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!