BALOŽI IR DEBESĪS

autors: Duuja7 [dzejoļi]

Tos baložus, kas uzskrien gaisā,
Es noķeru un beru lielā maisā.
Kad saulains laiks, uz mākoņmalas sēdu,
Un pašu sauli lieliem kausiem dzeru.

Kad lietus līst,
Es paslēpjos zem vāliem
Un laižu ūdeni no varenajiem krāniem...
To daru es ik dienas, cik vien jaudas,
Par velti daru – debesīs nav naudas.

No rītiem negurstu. Te nejūt gaisa svaru.
Un naktīs nemiegu – tik pilnveidoju garu!
Vai paradīzes laimība tā būtu?
Par laimību vai saukt šo debess malu varu?
Kur nakts ar dienu,
Rīts ar krēslu mūžam jaucas...
Kur klusā laimība? Vai tā šī mala saucas?

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
kinas_muris	2016-01-28 16:34
Pirmais pants rada iespaidu ,ka Gulivers ir inkarnējies atkal ... :) Lūdzams tos ūdeņus laist kaut kur neapdzīvotās vietās ... :))))
kinas_muris	2016-01-28 16:36
Es sajaucu ,aiz sajūsmas ciparus ,tas bija otrais panCs domāts ! Khm ...
lapsu_aacis	2016-01-28 16:52
mnaa. balozhu nakts manaa gUUltaa... aapaac aapaac.
Paracelzs	2016-01-28 17:20
Tevī pašā ... :)
straume22	2016-01-28 17:31
Es saprotu, ka esi debesīs un viss ir tavā varā-gan "pašu sauli lieliem kausiem dzer tu, gan laid tu ūdeni no varenajiem krāniem". Kas esi tu? "Kur nakts ar dienu, Rīts ar krēslu mūžam jaucas..." Ja baloži ir debesīs, tad mieram te ir mājas... ..... Izcili.
ceturdiena	2016-01-28 18:52
nafff nekāds āpāc-foršs dzejs-labi un raiti lasās

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!