Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par podiem (Fabula)



Ir pārpildīta vēsture
Ar asiņainiem kariem,
Jo visos laikos plēsušies
Par troņiem un par varu.

Vēl šodien cīņa turpinās,
Tak ne jau vairs par godu,
Bet likumīgu zagšanu
Un tīra zelta podiem.

Ja senos laikos cīnījās
Lai majestātes kļūtu,
Tad tagad, (tā bez aplinkiem),
Lai miljonus sev gūtu.

Un tad no rītiem apsēstos
Uz apzeltītiem podiem,
Lai augstprātīgi ķēzītos,
Sen aizmirsušiem godu.
* * *
Nu ko te vairs par morāli,
Tik smalks ir kungu dibens...
Līdz pelnīts spēriens trāpīs reiz
Kā skaidras debess zibens.

Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2016-01-15 14:46 
Zelta podi
Nenes godu.
(hei.. vakar ASV kāds vinnēja 1,5 miljardus...), bet godīgi
 straume22  2016-01-15 15:53 
Fabula izdevusies.
Kungiem, redz(filozofē), kuri iet uz apzeltītiem podiem, dzīve
ir diezgan sarežģīta un smaga. Pie katra poda sargs, visur video-aparatūra. Istabu
tik daudz, ka var aizmirsties, kad acis jau izsprāgušas gandrīz laukā -kurā stāvā iri
tas pods...
M-jā...(neturpina vairs, domu gājiens garš)
 ankoridzha  2016-01-21 11:40 
Tēma veca kā pasaule, bet vismaz ritmiski pateikta.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?