..varbūt uz nesatikšanos?

Es tevi satikšu:
Kad svece blāva dzisīs,
Kad šakālis būs beidzis kaulus grauzt,
Kad Kalahari smiltīs ūdensrožu smaržu varēs jaust.

Es tevi satikšu:
Tu mani tomēr nē!
Jo nevar vēju noķert vecā lašu tīklā,
Kā nevar pateikt vārdus skaļus, iesprūdušus rīklē.

Es ceru satikt tevi:
Bet tad jau saule nenorietēs
Un Lielais lācis Greizos ratus apkārt gāzis,
Vilks bezgalības rēnos dūmus savās zvaigžņu nāsīs.

Tam jānotiek:
Es visu skaidri zinu, jaušu.
Kā upe ceļu zin sev palos smilšu kraustus graužot,
Kā zina vējš, kas traucas riņķa dejā, dzīvības un mastus laužot.