Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

veltījums...

Kaktā vistumšākajā
tup smīns.
Un brīžiem
klusi sevī
izkliedz lamas-
uz ko,par ko,
pat pašam
nav ne jausmas...
kā sētas suns
pie ķēdes-
rej un reizē
baidās...
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2015-12-13 14:05 
vareeja buut, bet elementaaras sinoniimu nezinaashanas deelj, naU.
 klusaisMiileetaajs  2015-12-14 10:29 
Vajadzēja iespīdināt gaismu!
 FAETONS  2015-12-14 10:59 
Poētiskam varonim nepiestāv lamāšanās.
 jukas  2015-12-17 13:49 
Smīns ieķeras manī kā nikns sētas suns ,bet es tik smaidu....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?