Atmiņām....

Es esmu atklāts
Kā uz paplātes.
Manuprāt
Tā ir dzīvot vieglāk,
Dzīvot patiesāk.
Vienkāršāk...
Un, kad laiks pienāks
Arī Tu to sapratīsi.
Laiks to pierādīs.
Tik daudz domu
Pa pāris dienām pierakstīts.
Dzīvē kādu spēlēju es lomu?
Kāda man ir piešķirta Tavā?
Ciklēju sajūtās,
Te pacilāts, laimīgs, te nomākts.
Varbūt ir vēl vērts turpināt
Un pabeigt to, kas bija sākts?
Viss tas Tev tiek
Dēļ tā, cienu Tevi,
Cienu Tavu patiesumu
Un atklātību.
To es uztveru kā Tavu lielāko bagātību.
Tu neslēpies aiz meliem,
Aiz maskām,
Tavs patiesums Tevi izrotā.
Un pārējie netikumi kaut kur ēnā nobāl.
Un lai arī kas notiktu tālāk,
Ir viena lieta, ko Tev no visas sirds vēlu
Nepazaudē sevi un esi patiesi laimīga!
***