biji kails koks

autors: klibais_briedis [dzejoļi]

cienīgs kailums tuvojas un pēkšņi ir,
pat vējā nenotrūkst ne lapas,
Kuru kokos nav,
Jo pirmā sniegpārsla,
Nokūstot uz raudošā vaiga
Sasalst nākotnes dzīslās
Līdz pirmajiem pumpuriem.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2015-12-01 12:23
chau dienasgraamatinja, man shodien garaa zhaava, ieplerksteeshu es te kaut ko.. ielikshu vienu virsteikumu, 2 paskaidrojoshus paliigteikumus unj divus vienliidziigus teikumus. ar to pietiks. shodien esmu gjeni(T)aals, jo pratu tik lakoniski pienest tik shausdmiigi gudru domu! paldies parj uzmaniibu! ataa, dienasgraamatinja! -pameecaas-
Cerinju_Peeteris	2015-12-01 15:30
Lapsi tik traki nau kaut saraustiiti un aprauti tomeer vismaz teeli ir..
lapsu_aacis	2015-12-01 15:34
kad sapiipaajas laminaatu, arii teeli irj. :D
klusaisMiileetaajs	2015-12-03 11:13
Tēlaini, jā...
GedertsPiebriedis	2015-12-06 14:48
Dzejnieks reāli un neliekuļoti atspoguļo ainu, kurā kāds nelaimīgs cilvēks bez pienācīga apģērba nokļuvis skarbos dabas apstākļos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!