Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pie sasistās vasaras siles
Nokaltis zars un dubļos iemītas lapas,
Saule kā pusmiris gliemezis velkas. Rūsganos mālos grimst vasaras takas, Mākoņi pamuļķi dejo kā nelgas. Vēji plēš dvēseles drebošās stīgas, Sirdij liekot kūleņus mest. Miglas veļas gan Kolkā, gan Rīgā Lūpas nekustas lūgsnas dvest. Pažēlo, noglāsti, saki- drīz būs! Tukšums par gaismu kādreiz kļūs. Spoki un māņi, kas pasauli valda, Smilkstēs tad klusi zem baznīcas galda. Viļņi jūrā kuļ mirušas lapas, Dzintari nespīd, jo to vienkārši nav. Aukstums un mitrums pie kājām guļ blakus, Siltumu nesniedz caurs mētelis savs. Kaijas dzied sērīgas slīkoņu dziesmas, Cerības zudušas, aļģes tās klāj. Zudušas ,aizpūstas vēlīnās liesmas, Selgā noplucis burenieks māj Pažēlo, noglāsti, saki- drīz būs! Tukšums par gaismu kādreiz kļūs. Pēdas, ko atstājām pasaulei dubļos, Pērlēs vērtīsies, smiltis kad žūs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|