Divdūjiņa

autors: taalais_sakura [dzejoļi]

Divdūjiņas, kad gaisā skries,
Nāks mūsu Latvija- līgava stalta,
Melnā parandžā tinusies,
Kā tērpā no lina balta.
Visu tik iekārota,
Iekarota,
Svešiem zābakiem mīta,
Tālāk no rokas rokā dota,
Izzagta , izlaupīta.
Kas augstākās priedes nolauza,
Ja nebij’ ne kara ne vēja,
Vai tiešām tās pašu bāleliņi,
Pa vienai nozāģēja?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2015-11-18 13:03
Sveiciens 98.dzimšanas dienā! :)
assortina	2015-11-18 19:56
Labs dzejs. Man patika! Sveicieni svētkos!
lapshuks932015	2015-11-18 20:19
Patiesības pilni vārdi! Tikai žēl,ka Latvijas svētki cilvēku dvēselēs caurvijas ar savdabīgām skumjām...
lapsu_aacis	2015-11-18 21:35
oij, nu ko var chiiiksteet....... vajadziigi baigi parandzhaam taali ziemeljaustrumi, kurj pat tolkom nahaljaavu padziivot nevar.... :D
Susurlacic	2015-11-25 11:25
Nahren( mārrutkos) gāja tautu dēli, Kara vāli necilāj, Kad sanāca mošejbrāļi, Tad tie brēca nebalsī ... Kr.Br.
Miuma	2015-12-03 11:29
Pašu auklētie, pašu auklētie Pekaināmi kājiņāmi. (I.Ziedonis)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!