Pētnieks

Divus sprīžus no malas,
Četrus no pasauls gala.
Neļauj tam iekrist aizā,
Nebūs apakšā vaļu.

Uz riņķa, uz riņķa, pa apli
Ar grābekli, lāpstu un kapli.
Gar pasaules malu staigā,
Neziņā vientuļā, baigā.

Cauri miglai, krūmiem un sūnām,
Pāri pasaules malai glūnot.
Meklējot atbildes viedas,
Galvu sitot pret priedi

Uz riņķa, uz riņķa, pa apli
Ar grābekli, lāpstu un kapli.
Gar pasaules malu staigā,
Neziņā vientuļā, baigā.

Un atbildes neteic neviens,
Kur debesu jumols slienas.
Kad mirklī beidzamā, vienā
Sagrūst neziņas siena