Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vēl aiz vien...
Man vēl aiz vien sāp
Vēl aiz vien miers nav atnācis Vēl aiz vien... Ehhh... Esmu atmiņās noslīcis... Domāju par visu to, kas ir bijis. Par visu to, kā varētu būt, Par visu... Kas piedzīvots, zaudēts un gūts... Un man ir grūti... Es jūdzos nosti... Visi tie plosti, Tie sūdi, kurus atrodu tagad, Neko iekšēji manī nemaina... Tik vēl drūmāka man tā dzīves aina... Vēl grūtāk izdomāt kā lai ko te maina. Dzīvot tālāk, mēģinot to slāpēt ar visu, Kas pa rokai, vai tā gandža, vai kas cits, Vai tā ugunsdzira, viegla, vai tīrs spirts... Tas neko nemaina, to apzinos Tas nepalīdz, neskaitot to mirkli Kad Tu esot zem tā visa aizlido Bet kur ir prikols Kad skaidrs atkal mostos, Tāpat nekas nav pazudis... Vienīgi laiks, Laiks, kas svarīgāks par visu Laiks, kura tā īsti nekad nepietiek Visiem darbiem, lietam, kas ir svarīgas Jo vienkārši gribas aizbēgt Kļūt par neredzamu rēgu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|