Garais murgs

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Tā bija
Un aizgāja.
Tas netika saukts,
Bet atnāca.
Reiz projām tas ies,
Ne dzeguzes kūkos,
Ne suņi ries.
Tad atnāks viņa
Kā nejauka ziņa.
To iemīlēs kaps,
Un pienbaltas lapas.
Līdz atlidos viņš
Uz spārnu vēdām.
Tad viņa rausies
Un zemē sūksies bez
Pēdām.

Tu malā sēdi bez bēdu,
Desu un sviestmaizes ēdot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
22princese	2015-10-30 16:54
Ko darīsi, ka apetīte liela?
vanadziene56	2015-10-31 00:00
Vai tas Helovīnu ievadam? :)
Burve77	2015-10-31 13:19
Labais:)
Susurlacic	2015-10-31 18:44
Vanadzien, šei ir runa par.. par.. gadalaiku maiņu :)
kamss	2015-11-01 23:42
labs dzejolis es sapratu ka var izvēlēties vai nu dzīvot murgā vai ēst desmaizes, protams ka labāk sviestmaizes, es desu nelietoju likšu sieru uz maizes

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!