Trīskrāsains dzejolis

Tur, kur smiltīs krastā viļņi skalo naftu
Melni tankeri ar dūmu astēm šļūc
Vēroju es krāšņo ekodraftu
Klausoties, kā afro nāras dūc

Afro mednieki tur lēkā tumbā-rasā
Naktīs aurodami traļi-vaļi dziesmas
Baltie tūristi mēdz pazust tajā krastā
Viņus izvāra vai cep uz uguns liesmas

Stāsta, ka šiem patīk arī plūkties
Neapnicis karo ciems ar ciemu
Vieni vinnē, otri dabū trūkties
Un ar pīķi ribās beidz šo viencēlienu

Uzrunāt tos drīksti tik par afro
Lai ar kādos džungļos viņi dumpojās
Vai tā Amerika, Krievija vai Eiro
Tumbā-rasā ritmos tautas čupojās

Melni tankeri ved melnu afro naftu
Afro banānus grauž mūsu mutes kāras
Bet, ja cieni eksotisko kraftu
Burbuļvannā vari mazgāt afro nāras

Melnu ģīmi rāda latvju tautumeita
Vienā laivā bāliņš tumsnējs balts un zils
Kuram meita patīk, kuram tikai kleita
Kuram svešāds objekts – Gaismas pils