Maldu stāsts!!!

Un atkal es pie sveces liesmas skaros,
Kaut zinu sen kā sāp tās glāsts,
Kā kādreiz tālos pavasaros
Man aizsākas jauns maldu stāsts!

Un kas par to ka atkal mokas,
Kā verdoš piķis sirdī līst!
Var tukšas nokalst manas rokas,
Ja tās nevienu neapvīs!

Tās sāpes paliek sirdī vienmēr,
Kad mīli kādu veltīgi!
Es pie Tevis pieskaros
Un vairāk Tevis ilgojos!

Varbūt es sevi postā dzenu,
Varbūt ka ļaudis mani lād,
Es gatava jebkuru cenu,
Par laimes mirkli samaksāt!

Tevi redzot raudāt gribas,
Jo atceros to brīdi,
Kad cenšoties tuvoties Tev
Es sadzirdu klusus čukstus:

VAI TAVAS LŪPAS SAMTAINĀS
PIE MANĀM LŪPĀM SKĀRSIES???
Un manās acīs sapņainās
Asaras sāk krāties!

Varbūt ka asaras vērts ir liet,
Varbūt ka Dievs tās saredzēs,
Varbūt man citu ceļu iet
Un visas bēdas dzēst!!!

Bet tomēr...

Daudziem manas lūpas smaida
Dauziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai vienu
Viņam pieder mana sirds!!!