Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rīts

pilna sauja kļavu lapām,
tavs skatiens,
uz salnas vērptiem pirkstiem,
dzirkstī kā pēdējais vīns

nav laika, tu saki, ir ceļš,
aleju kritušos zaros,
kur pēdējie kastaņi elpo,
nav telpas, lai būtu vieni

tik vieni, kad iesāks snigt,
kad
sniegpārslas stundas skaitīs
un ābelēs vējš dies

paties, nav laika pieķerties,
kad lapas, skārušas salnu,
virpuļo skatiena ēnā,
manās skropstās
saulstari smej
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2015-10-17 01:39 
naU sanaacis. pasha galvenaa nau.
 straume22  2015-10-17 10:37 
Labākais autores darbiņš, kurš, varbūt subjektīvi, bet man patīk.Īpašs autores
knifiņš, kurš piesaista ar savu oriģinilitāti, ar kādu dziļāku jēgu. Manā izpratnē:
divi satikušies, kuriem salna matos un,šķiet, nav laika:"sniegpārslas stundas
skaitīs, nav laika pieķerties, lai arī kādam(-ai) skropstās saulstari
smej"...
Patika, jā.
 klusaisMiileetaajs  2015-10-17 14:08 
Žēl, ka anketā čaklās dzejniecītes foto nav.
 zevs_1970  2015-10-17 18:00 
Labs, piekrītu straumei!
 assortina  2015-10-17 23:28 
Patika! Ar noskaņu!
 Naktsvijole_es  2015-10-18 13:42 
Man arī patīk(apkrīt Straumei):)
 kisindzera  2015-10-18 18:01 
Labs, nav kur piesieties!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?