Atvasara

Mūs neaizmirsīs atvasara,
Vēl pagalmā nāks padzerties,
Pirms uzmetusi zelta šalli,
Tā rudens vējiem līdzi skries.

Degs bērzu birzis, kļavas liesmos,
Un pīlādžogas sārtosies.
Tā īpaši sāks pukstēt sirdis
Uz laika griežiem skatoties...

Ar lietiem rudens šurp jau laužas,
Grib vasaru prom aizbaidīt
Ar ikdienības pelēkumu,
Kad miglā ietinas ik rīts.

Kļūst naktis dzestras, sarūk dienas,
Bet nav jau par ko bēdāties -
Vēl saule siltus glāstus dāvā,
Lai tiek mums atvasaras prieks!

Tā aptur rudens uzmākšanos:
„Tev, draudziņ, nāksies pagaidīt.
Vēl es te nedaudz paciemošos,
Ļauj kazenes man nobaudīt.”