Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Roze, mana roze

Ne visām rozēm ir ērkšķi,
Kas sāpīgi plaukstās dur.
Ne visi vēji kuļ jūras,
Tie miegu izguļ kaut kur.

Es tevi turu pie rokas,
Bet sirdī adatas dur.
Es jūtu mugurā vējus
Kas tevi aiznes kaut kur.

Vēl plaukstas asiņos ilgi
Sirds palēnām pukstēt stās.
Un ceļi aizaugs ar smilgām
Par mani neteiks nekas.

Viedokļi par dzejoli
 kisindzera  2015-09-16 20:45 
Pirmajā pantā pirmās divas rindas ir jau kaut kur lasītas, tātad - nav tavējās!
 Susurlacic  2015-09-16 21:57 
jā..vārdi arī sastopami latviešu vārdnīcās un visi burti ir dzirdēti .. nekā jauna!
sorry
 _Dane_  2015-09-16 22:08 
Skumīga pēc-skaņa...:(
 vanadziene56  2015-09-16 22:53 
Ja vējš var kādu aiznest, tad tikpat labi var atpūst citu vietā... :)
 Susurlacic  2015-09-17 12:28 
Vanadzienei:
Vējš pieņemsies spēkā un pūtīs
Vējš visu izpūtīs cauri.
Tas
atpūtīs mākslīgas krūtis,
Kas trieksies manīm pret pauri....
 zevs_1970  2015-09-17 16:43 
..Silikons un Vazelīns-
tie būs mūsu visu drendi...
[ ticiet, Dusts tukšu
nemaļ!;)]


 Lucy  2015-09-18 12:27 
dzejnieki:DDDDD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?