Ar debesu acīm

Caur tūkstošgadēm
uz laika skreju
ar debesu acīm
noraugās zvaigznes,
un debesu atvērtais skatiens
kā dāvanu
cilvēkiem gaismu sniedz.

Bet skatieniem tiekoties,
neviļus rokas
uz debesīm ceļas,
lai sajust tās blakus,
pieskarties zvaigznēm,
kur Piena ceļš pāri
loku liec...

To neredzamo, patieso
dāvanu noslēpumiem
lai spētu pieskarties sirds,
jo debesu acis
nav nejaušas, tajās
tūkstošiem pasauļu
gaisma mirdz...