Vakars alus bārā

Mušu noķeskāts logs
Rāda pasauli bālu un nespodru
Var būt šis ir bijis tas krogs
Kurā Veidenbaums galu
Nodzerdams pēdējo pieckapeiku
Bet, ne jau man par to spriest
Es klusām knibinu steiku
Un noskatos, svece kā dziest

Šķībi piekārta bilde
No kuras drūmi glūn Fidels Kastro
Kaut ko plinkšķina Jānis Žilde
Un es uzsvilpju – Skaļāk, maestro!
Tad uzdzeru malciņu alu
Tas ir sasilis, pliekans un sājs
Vēl pagraužu ribiņas galu
Un jūtu, kā šūpojas klājs

Neesmu devis vēl vārdu
Šim brīdim, kurš jauns ir un svaigs
Drīz viņš apaugs ar bārdu
Gluži kā manējais vaigs
Bez nosaukuma vēl šis mirklis
Un nezinu, labs viņš vai slikts
Cik dziļi atmiņu cirvis
To smadzeņu rievās grib cirst

Šķiet, ka arī manā ķešā
Pēdējā pieckapeika ripinās skumji
Atdošu Jānim, lai šis nepaliek bešā
Vai arī vecim, kurš izskatās dumji
Snauduļodams blakus pie letes
Baksta degunu pustukšā kausā
Es jūtu, kā smaržo šā zeķes
Un tad būšu galīgi sausā

Mušu noķeskāts logs
Man rāda, ka sācies ir lietus
Un savilcies mākoņu slogs
Aizķēries dzīvžoga mietos
Es eju, un pielieku soli
Lai mājās nonāktu laikā
Zem kājām skanoši oļi
Un Rīga pelēkā tvaikā