Vērojot zvaigznes

Es kaut kur lasīju:
Tu zvaigznēs ierakstīta biji.
Tavs vārds uz Greiziem ratiem kārts,
Bet manējais uz Gulbja kakla.
Par to no Dieva esot ticis bārts.

Še Zemes virsū:
Tālās zvaigznes tumsā skatu
Un redzu tikai gaismas adatas,
Kas domas jauc un samulsina prātu
Bet atmiņā- nav palicis nekas!

Varbūt, kad tiksimies:
Tur augšā - Pienaceļa putekļos
Un bridīsim pa zvaigžņu dimantoļiem.
Nāks apskaidrība katrā mūsu solī
Par zemes mirkļiem aizgājušiem šiem.

Es tevi atceros kā miglā:
Bet sirds teic daudz ko vairāk man.
Ik mirklī, kuru šeit mēs kopā vadām,
Kāds neizprotams čuksts no tukšuma
Pār visu manu būtni nedzirdami skan.