Dzejolis par putniem, zvēriem un vasaru

Mani šovasar iedvesmo zvēri
It īpaši viltīgie, rudie
Tos pamanot, kladzina žēli
Vistas un gailīši glupie

Riņķo debesīs plēsīgi putni
Un iztrūkstas zvirbuļu bars
Es pazīstu Pegaza sūtni
Ko apsveic mans dzejnieka gars

Man patīk būt prastam un rupjam
Man patīk pa pieskari iet
Un nelieciet dvēselē skumjam
Jums līdzi, rauduļiem, skriet

Uz saulaino tāli un puķēs
Kas rozā un pumpainas zied
Jūs lāčojiet strīpainās zeķēs
Bet man ceļā kovārņi dzied

Par plēsīgiem putniem un zvēriem
Kas rudi un viltīgi smej
Skan ķērcošās balsis pār skvēriem
Kur toiterjers izbailēs rej

Zied vasara skaista un zaļa
Pa laikam gan nokosts kāds tiek
Ja dzejniekam dota reiz vaļa
Lai talantu vietā viņš liek

Lai zvirbuļus vanagi plūkā
Lai lapsas jums sirdsmieru zog
Tas neļaus jums pārvērsties cūkā
Kas mēslainē kapu sev rok