Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
*********
...un viņš teica
viss ko varu tev dot ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi kas maigi apklās tavus plecus savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi nekliegs aiz tavas istabas loga vientulība +vientulība=izmisums un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā varbūt šo vienādojumu tikpat viegli kā sērkociņu varēs salauzt bet es zinu viss ko tu tu manās acīs redzi ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem kuriem dievs vēl baznīcā melo ka tie turpina dzīvot neelpojot
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|