Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Lai piedod Balzaks
Kā mīlam iekosties mēs nobriedušos augļos Un katru reizi kā no jaunu izbaudīt. Tie ir kā sievietes to raženajos gados, Par ko reiz tikai Balzaks prata uzrakstīt. Kad vilināt tās sāk ar dziļdomīgo skatu, Kļūst zelta zivtiņas, kas sola brīnumus. To priekšā krīti īstā jūtu bezdibenī Un liekas, zeme lēnām sāk zem kājām zust. Tām acīs neatrast tev vienmulīgas ainas, No skumjām, apnicīgām parku alejām - Tur staro dievišķīgie Atlantīdas tempļi, Līdz pašam ziemeļjūru auku bargumam! Ir mīlestībā dedzīgas un reizē kautras, Gan slēpj, gan atklāj savas jūtas patiesās, Bet tam kam reiz ir savu sirdi atdevušas, Kā ceriņziedi pavasarim pieglaužas. To jūtas – neizdibināmas jūras dzīles, Bet soļi - viegla viļņu čala liedagā... Lai piedod Balzaks, ja nav rasti īstie vārdi, Tas nenozīmē, ka tās redzam savādāk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|