Par AITĀM

Tik grūti savaldīt,
Tik grūti noganīt
To aitu baru kuplo,
Kas dzīves pļavā grauž.

Ir citam viena aita dota,
Ir dažam piecas izlolotas.
Vēl citiem galvu ir bez gala
Un tukstots brīvo savā vaļā.

Tur vienas naudas makus grauž,
Bet daudzām neganti tas skauž.
Tās ādu viņām nosti vilktu,
Lai laimi darītu sev spilgtu.

Bet auni, muļķi, pierēm badās,
Ja kāda aita smuka rādās.
Tie gatavi to saulē celt
Un nastu sev uz kakla velt.

Ja tev ir aitas:
Viens, div, trīs..
Tad zini droši_
Tās zāli visu noēdīs.

Tev paliks pāri skujas, zari..
Vēl mizas.. atļauties sev vari.