Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapņotājs

Es tavā priekšā noliecos,
Pie tavām kājām paklanos,
Es tavu kurpju purniņiem
Ar mēles galu pieskaros.

Ir līka mana mugura,
Bet mēle toties lunkana.
Jo gribu jaunu amatu,
Un vēlos lielu aldziņu.

Tad taisna kļūs man mugura
Un mēle būs tad stingrāka.
Tad citi līku muguru
Man kurpēm gādās spodrību.
Viedokļi par dzejoli
 baalzams  2015-05-21 13:29 
lunkana mēle visos laikos bijis labs kapitāls.:)
 klusaisMiileetaajs  2015-05-22 15:29 
Lai jau Tev veicas! :)
 _Dane_  2015-05-23 17:17 
Dikti zemu lokoties, var kāds uzsēsties uz kakla...Jāpieskata sevi...:)
 vanadziene56  2015-05-23 17:39 
Jā, tā ir, ka lielākais apēd mazāko... :))
 straume22  2015-05-24 13:33 
Tagad jau nāk modē kurpSpurnCgalu laizīšana. Senos laikos tik zemu gan nevajadzēja
locīties. Pietiekoši bija paluncināt asti.
 forma1961  2015-05-31 14:05 
Kalpi un pakalpiņi(brrr)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?