Ex promtum

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kad zaļš gar acīm atkal griežas,
Kad pērkons nerimtīgi rūc,
Tad pavasars pie ribām spiežas
Un zeme sauc pie savas krūts.

Kā pliks pa nātrēm eju laukā,
Un kājas melnā zemē mirkst.
Aiz kalna cīruls mēness meitu saukā,
Bet ievām pirmie ziedi birst.

Tu viens un pliks kā tikkko dzimis
Uz vēdera pa zāli lien.
Kad pavasara liets nav rimis,
Virs galvas mākoņaitas skrien..

*Ex promtum (expromtum)— `kas ir pie rokas, gatavībā` [autoram nedaudz klibo latīņu valodas pareizrakstība.. RK tulkojums un pieziime]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
bariss	2015-05-06 13:39
Pirmā panta autor būs domājis - pie sievas krūts... Drukas kļūme.
vanadziene56	2015-05-06 20:01
Pērkona negaisa laikā pa zāli plikam gan līst nav ieteicams-var apsaldēties... :)
assortina	2015-05-06 22:17
Nabaga izkāmējušais lācīc!! Auksti tak vēl plikam pa zemi lodāt! Un skaties, kāda no tām aitām vēl virsū var uzkrist ...!
ne_jau_taa	2015-05-07 13:23
Viss ir labi un romantiski, tikai, ložņājot plikam pa zāli, nevajag aizmirst par ērcēm...
baalzams	2015-05-07 18:04
lai lien. vismaz norūdīsies.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!