Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kraapnieces balaade

tu teici laix iet...
un shoreiz pavisam...
es teicu lai paliec-
tik saldi...
paar maniem vaigiem riteeja
asaras...
melos saindeetas...
tik maaxloti saapiigas...
soliijumi mani tik ticami...
bet jau nez kuro reizi tie izteikti...
un tu notici...
tu piedod man...
es smaidu...
tu esi kaa suniitis pavadaa...
ko turu savaa rokaa...
es tevi kontroleeju ikdienaa...
tu esi tik naivs...
savaa miilestiibaa neredziigs...
bet man viss tiek piedots...
tu atsakies ticeet realitaatei...
dari visu lai dabuutu mani...
bet es atkal tevi piekraapju...
bet nekas....
tiks piedots...
Viedokļi par dzejoli
 Bernando  2004-08-23 14:49 
Kas ljaujas, lai vinju kraapj to apkraaps...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?