Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Par planktontautu (Fabula)
Šī milzu okeāna visos ūdens slāņos
tik daudzi sīki organismi mīt, kas kopā ņemot veido vienu savdabīgu tautu, ko sauc par planktonu, bet atsevišķi neņemos tos uzskaitīt... Nu planktons vienmēr sastopams kur valis, tiem mājas kopējas, ja var tā teikt, un arī otrādi - ir vienmēr valis tur kur planktons, jo tā jau viņa barība, bez planktona tas sen jau būtu beigts. Kur pūlis – valis vienmēr klāt kā saukts, Vai pulcējas tur bentiskie vai nektoniskie, vai vēl kāds, un allaž pūlis vali dievinās, un allaž valis pūli slavinās, ja planktons izklīdīs - var palikt tak bez barības. Un tajā milzu okeānā progress turpinās, un nevajag nekādas krāsu revolūcijas, un nav nekādas krīzes, viss tik lēts, un planktons vairojas, kaut nav ne arts ne sēts, un kāpēc valim vēl kaut kāda opozīcija? * * * Ir taču valim izdevīgi turēt pūlī planktontautu, lai svarā pieņemtos un lielāks augtu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|