Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzejnieks

Es esmu dzejnieks,
Es varu just,
Sapņot,mīlēt
Un nepazust.

Es varu dziedāt,
Es varu teikt,
Iesākt un tā arī
Nepabeigt.

Es varu celties
Mākoņiem līdz
Kā pūka,kā smarža
Debesīs.

Es varu vārtus
Aizslēgtus vērt.
Mani nevienam
Nenoturēt.

Sniegi vai smiltis,
Straumes vai vējš,
Mani mūžība
Neizdzēš.

Es esmu dzejnieks,
Manī mīt viss,
Kas šinī pasaulē
Atnācis.

Caur mani kūsā,
Caur mani plūst.
Caur mani dvēsele
Spēku gūst.

Grimušās pilīs
Nokāpt man nieks.
Es esmu dzejnieks-
Savādnieks.

Savaldīt vilkus,
Runāt ar tiem.
Jā,dzejnieks prot runāt
Ar dzīvniekiem.

Pasaulē nestāv
Uz vietas nekas.
Dzejnieks sapņo
Bez apstājas.

Pasaule visa
Ir sapnis un ceļš.
Pasaule pastāv
Dzejnieka dēļ.




Viedokļi par dzejoli
 FAETONS  2015-04-14 22:34 
Atgādina Augsto dziesmu.:))
 lapsu_aacis  2015-04-14 22:55 
aCleeKs vaarC - atgaadinaa. pie kam - kaut ko tik ljoti zinaamu unj agraak lasiitu.
 klusaisMiileetaajs  2015-04-15 13:10 
ZOO Līdaka arī ar vilkiem labi satiek, bet viņš nav dzejnieks.
 assortina  2015-04-15 23:25 
Vilkiem nav ne vainas. Lai dzīvo mežā. Diez vai viņi gribēs runāt?! :)
 zevs_1970  2015-04-16 12:28 
"dzej"- nieks...
[ kkas no japāņiem?]
 betbetmens  2015-04-17 11:59 
labi,ka uzrakstīts vienkāršos nepaplašinātos teikumos.auditorijai saprotamāk
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?