Pavasaris

autors: Solvita [dzejoļi]

Tu mani pacel kā spalvu,
Es virpuļot virpuļos steidzos,
Dejojot vasarai cauri,
Tai vasarai,kas neizbeidzas.

Smeldze ieduras krūtīs,
Acis pieverot,sapņot vēl varu.
Es atgriezīšos tik droši
Kā pēc puteņiem pavasaris.

Viss aizripo,mutuļos metas,
Ik gadu plaukst ziedlapas zarā.
Kurš gan vēl atminēsies
Pēc simt gadiem šo pavasari.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2015-04-14 17:18
ziedlapas zaros? kas teU ibioloogjiju maaciijis?! 2 pantu veel var savest kaarjtibaa, paareejie nelietojami.
straume22	2015-04-14 18:06
"Kurš gan vēl atminēsies Pēc simt gadiem šo pavasari."- labas rindas. Bet kāpēc pēc "simt"? (iegrimst dziļās pārdomās)
klusaisMiileetaajs	2015-04-15 13:17
Labs dzejolis gan..
assortina	2015-04-15 23:29
Pēc simts gadiem būs cits pavasaris! Varbūt bez ziedlapām! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!