Olaines elēģija

Lai prieks mājo tevī
Un aicina Olaines gaismas
Smel ķīmiju sevī
Un industrijas parka liesmas
Katram rekomendēju
Šeit, Rīgas dienvidu galā
Ieelpot īpašo vēju
Kas stiprina miesā un garā

Te dieviņš smaida
Un apsveic katru nācēju
Te kultūra gaida
Kad kļūsi par tās strēbēju
Kāds salūtu atkal bliež gaisā
Un ierauj no blašķītes slepus
Bet kanāla tumšajā plaisā
Peld pīles un garais klepus

Pusceļš starp Rīgu un Jelgavu
Un gluži kā Jūrmalā priedes
Te uzpildi degvielu
Vai izmanto dzelzceļa sliedes
Raibas zib gar acīm
Un ausis pieskandē kņada
Bet klaidonim krancim
Blusas lēkā uz spranda

Zaudētavās šķind monētas
Gadās arī pa kautiņam
Aiz šķībās sētas
Pa slepenam randiņam
Autobuss atripo svinīgs un cēls
Tauta birst āra kā zirņi
Tāds ir pilsētas tēls
Ko ēterā nes skaņu viļņi

Kā iederies tu šajā smilšu kastē
Vai vietējie neklūp krāgā?
Varbūt vilkties liek astē
Vai arī iespundē sarkofāgā
Bet nepadodies, draugs
Un iedzer, lai labāka dūša
Vēl pilns ir tavs dzēriena trauks
Un ceturtā daļa no mūža

Olaine klepo kā nikotīniķis
Un koris falsetā spiedz
Traukus šķindina alķīmiķis
Bet skroderis oderi diedz
Tādu es redzu to ainavu
Zem dzeltenas miglas sloga
Pusceļā starp Rīgu un Jelgavu
Aiz manas virtuves loga