Omnia mea mecum porto.*

autors: bariss [dzejoļi]

Omnia mea mecum porto.*

Ir bijušā sakrājies, ka nav vairs kur glābties.
Jau lietu vien gana daudz,
un kur nu vēl atmiņas, iespaidi, pārdzīvojumi,
neskaitāmie ceļu kilometri,
lasīto un rakstīto rindu stabi,
domu kalnu grēdas
un sapņi...

Ņemt un izdāļāt – tak katram pašam tā visa papilnam,
bet jaunajiem vispār – priekš kam sveši krāmi?
Laist apritē?
Sarīkot izpārdošanu?
Bet kuram tas vajadzīgs...
Pat, ja pa lēto,
pat par velti.

Izmest tā kā žēl,
un kā gan tas būtu – izmest sevi?
Nu ko, stiepšu vien tālāk,
tāpat kā bruņurupucis stiepj savu vairogu.
Ne velti sens latīņu teiciens vēsta:
Visu, kas man pieder, nēsāju sev līdzi.
Un kur tad es likšos?

*Visu, kas man pieder, nēsāju sev līdzi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2015-04-09 13:16
"Visu, kas man noderēs, nēsāju sev līdzi ." Man ir paliela ROKASsomiņa. Kolīdz man tās nav klāt, man ir nepieciešams akurāt tas,kas tur i iekšā:)
zevs_1970	2015-04-09 13:27
...daudz vajadziga( bet, ne konkrētajā brīdī) nogulst bēniņos!;)
klusaisMiileetaajs	2015-04-09 15:31
Pat nezinu, ko barisam ieteikt...
taalais_sakura	2015-04-09 16:52
Ar to,ko domājam,ka mūsu, Mēs garu zelta būrī slogam, Bet domas saēd šaubu rūsa, Ja sākam domāt pāri žogam.
FAETONS	2015-04-10 09:10
Tā nav traģēdija,jo sena tautas gudrība vēsta,ka manta ir cilvēkam tikai par apgrūtinājumu.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!