kā

viegli, kā uzplīst
sen aizdzijušas rētas,

savas notis no dvēseles dzīles
manī iespēlē nošu
mākslinieks Laiks.

silti, kā aizdzīst
tikko uzplēstas rētas,

savus sapņus es villainē tinu,
austā no manām bēdām

pārziemot ziemu šo,
izbrist puteni šo.

un pēc tam,
lai tikai silti.

un mirdzēt.