Leda un Gulbis

Man patīk būt par tavu labo draugu
Tev veltīt dzejoļus un rakstīt vēstulītes
Lai izkausētu ledus sienā spraugu
Kas nošķir mūsu mazās pasaulītes

Man patīk būt par tavu gleznotāju
Un domās tevi gleznot margrietiņu laukā
Vai sulainim ar iznesīgu stāju
Kas rīta kafiju tev pienes zelta traukā

Kas zina – kādreiz varbūt būšu Gulbis
Kurš Ledas sapņos nāk un parausta aiz bizēm
Vai pavasaris, kurš tev paver durvis
Un atnes krūzīti ar saldām bērzu sulām