Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jenots un augstprātība (Fabula)


Reiz jenots uzrāpās pat priedē,
Lai iemantotu zvēru cieņu,
Tak nabadziņš tur izturēja
Nu labi ka, ja pāris dienas.

Tur, skatīdamies visiem pāri,
Tik pagodināts viņš sev likās!
Bet vēders spieda zemē rāpties,
Lai cik ar ļoti nepatikās.
* * *
Bet būtība jau te ir cita,
Kas jāpasaka tieši sejā, -
Kurš augstprātībā augšup rāpsies,
Tam neizbēgami krist lejā.
Viedokļi par dzejoli
 zevs_1970  2015-03-29 09:45 
...un, kad tu būsi kritis lejā,
var gadīties- kāds spļaus tev sejā!
 betbetmens  2015-03-29 12:35 
vispār zajebal tu jau ar savam fabulām,pasaki atklātā tekstā: dzīve ir mēsli,ļaudis
cūkas un mēs sapratīsism tavu pasaules redzējumu.īsāk sakot:nāvi jenotiem!
 priede  2015-03-29 19:19 
Es sapratu tikai to, ka fabula ir par lapsu.
 priede  2015-03-29 19:22 
Bet tomēr labāk fabulas, nekā nekas.
 bariss  2015-03-30 14:02 
nu nelasi betbetun, ja nepatīk
 straume22  2015-03-30 17:40 
Reiz govs arī priedē līda ābolīšus paēsties:)
Bet...jau no pirmā zara krita, bij
zvēriem par ko pasmieties...
"Bet būtība jau te ir cita":)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?