Blusains dzejolis

Klusu!
Es pašlaik runāju ar blusu
Tā raksta dzeju blusu dzejas saitā
Kur niknas blusas cita citai dzīvi maitā
Bet redkolēģija - tik blusaina, ka briesmas
Un tikai uzpūš blusu kara liesmas

Čau, vecā!
Es draudzīgi šai iebukņīju plecā
Kas jauns ir jūsu blusu pasaulītē
Kur niknas dvēselītes vārdu nažus strīķē
Un dažai jau pa muguru ar mietu
Ir nācies dabūt, jūtot vārdu cietu

Nu, īsta Čečenija!
Man atbild sniedz Sifonapterija
Šeit kasoties tiek pavadītas dienas
Simts vienpadsmit uz tualetes sienas
Ir uzrakstījis bargais likteņpirksts
Neļaujot, lai nodziest kara dzirksts

Re, pamodās!
Ar asiem nagiem mīkstās ķepās
Man klēpī redkolēģija, tai vārds ir Muris
Un sprauslodams, viņš kasās nepaguris
-Lai jau dzīvo, ja tik vien tas kreņķis
Jo visi līdzekļi pret blusām - draņķis

Marts!
Tas laiks, kad pavasara vēju skarts
Ir kaķu miers, un trako emocijas
Kad blusas rosās, slienot ambīcijas
Tur aiziet savās gaitās runcis Muris
Vēl dzejas saita gars nav guris