Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Apraktā pārdomas
No zemes apakšas viss citāds liekas,
Jo redzi tikai ļaužu kāju pēdas. Tur neredzi kā viņiem visiem klājas, Vai sejās iegulst smaids vai bēdas. Tu vari lūkoties zem diži raibiem brunčiem Un redzēt modes namu veļas izstādes. Tu redzi- jostām aizbāzti ir dunči, Kad klusi vēro dzīves pušu izrādes. Kāds tārps tev noskrubina gaļu kauliem Un nedaudz apgrauž Lūpu kaktiņus. Nu ko tur teikt- tā daļa iraid prauli, Un tārpam nevar atņemt tārpu prieciņus. Tu visu vēro, saskatot bez acīm Vien sajūtot caur tukšām kaulu smadzenēm. Tad saproti, ko niekus, vērts nav gulēt! Ir jārod ceļš pie debess malas zvaigznītēm. Un vecās lupatas, kas tevi dzīvē klāja Tāpat kā āda, gaļa, cīpslas, asinis. Tās izmestas aiz stūra zemes mājai, Vien pats Tu esi brīvs un darbīgs palicis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|