Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Anarhists
Es braucu ar vietējo satiksminieku.
Man blakus kādā pieturā apsēžas Totāls panks, hipijs, rokeers vienā, Skats jau bij`vienreizējs. Tas uzsāk bazaru reālāko. Ne kultūrnormu, it nekā. Bet viņa runa mani fascinēja, Kamēr vecās tantes šausmināja. Viņa dzīves skatiens tīrs un dzidrs, Jo viņš ir reāli brīvs. Brīvs no normas, nodokļiem un dzīves. Viņam nav nekā, bet tajā laikā - viss kaut kas. Laiks iet, un gadi maina Gan manu izpratni, gan manu dzīvi. Un atkal es viņu saieku, Bet ne tādu kā... Viņš auksts un stīvs morgā guļ, Šis dzīves brīvais subjekts. Viņš miris kā tauriņš dzīves plaukumā, Kam uzkritis smaigais socakmens. ...................................... Jo viņš ir reāli brīvs. Brīvs no normas, nodokļiem un dzīves. Dzīves. Dzīves... Dzīves... Dzīves...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|