Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Par blusām (Fabula)
Tā gadījās, ka sētas krancis,
Reiz blusās iedzīvojies bija. Tas dusmīgs kasīja sev asti: „Nu kura gan tā apveltīja? Man draudzenes tak ļoti smalkas, Ar spožām siksniņām un bantēm. Tām purniņi kā nolaizīti. Ir jauki tādām piesist kanti. No kuras gan tā ķeza būtu? Lai jorkšīriete, neņem ļaunā, Un taksene un foksterjere... Bet sagādājāt jūs man kaunu! Kad uzzinās to visi mājās, Es apsaukāts un izsmiets tikšu. Gandrīz vai jāskrien slīcināties, Kur citādi gan tāds es likšos?” Tas ilgi gudroja ko darīt: „Vai nocirst īsāku to asti? Kā būtu, ja to svilinātu? Nu nē, tas būs pavisam prasti...” Te vetārsts krancim talkā nāca, Uz astes berot hlorofosu, Pie kam, vēl gudri pamācīja: „Pirms laizīt, ieteicams ir ostīt.” *** Ir bučot visas - kaitīgi, Lai kā tev gribas laizīties. Ja runāsim mēs atklāti - Var astē blusas gadīties.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|