Soliņš

Šis soliņš smaržo pēc izlieta alus
Un pēc nogribējušiem runčiem
Tur salasīt varat jūs ideju galus
Un visu, kas paliek pēc krančiem

No rītiem tur sētnieces komunicē
Ar tantēm, kas suņus ved skraidīt
Tur pēdējos jaunumus pozicionē
Kas bijis, un ko vēl var gaidīt

Kad saule debesīs pakāpj mazliet
Nāk veči ar svarīgām sejām
Par globālām tēmām čugunu liet
Tīt smēķus no avīžu slejām

Tad atbrauc mammas ar knēveļu ratiem
Un čalo kā zvirbuļi krūmos
Par paziņām, draugiem un attāliem radiem
Dārgas tabakas smaržīgos dūmos

Bet pusdienas laikā tur skolnieču bars
Grauž čipsus un demonstrē stringus
Jūs sakiet, ko gribiet, bet jaunības gars
Sev piesaista skatienus stingus

Arī pēcpusdienās šis soliņš nav brīvs
Jo iecienīts pagasta plenčiem
Šeit dzērienu draugu gars vēl ir dzīvs
Un velti to baidīt ar Strenčiem

Bet novakarēs tur pārīši čivina
Ar sapņainu murmuļu skatiem
Vēl čupačupsus un kolu tie dievina
Un sapņo par lielceļiem platiem

Vēl izved saimnieku uzpīpēt suns
Kad laterna mirgot sāk stabā
Man šķiet, tā ir gaiša pavarda guns
Ko soliņš savā atmiņā glabā