Kretīnisms

Stāv rindā kretīns,
Tāds vientuļš un šķībs.
To šūpo vēji un papēži klaudz.
Stāv kretīns kā iemiets
Ne miris, ne dzīvs
Vai dots viņam ir, par mazu vai daudz?
Bet pārējie smejas
Tie smejas par jokiem;
Par dzīvi jauko,
Par līkajiem kokiem.
Par kājām resnām,
Par ļaudīm kā spokiem.
Tie priecājas visi, ja kādam iet grūti,
Jo tādam virsū uzgāzt var kūti.
Tik kretīns kā kretīns
Tam viss pie vietas:
Nav vietas tam galvā politikai,
Nav prātā domas par meitenēm plikām,
Nav smiekli tam redzami greizajā sejā,
Tam domas neskrien neprāta dejā,
Viņš vientuļš un pamests
Kā zvirbulis vējā.
Starp ļaužiem paslēpts
Tirgus ejā.