Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārdoma par zināšanu cenu

Tu esi redzējis nāvi,
Ar izkapti rūsas ēstu?
Vai gulējis tranšejas dubļos,
Ar seju netīros mēslos?
Tad nesaki, nekliedz mums sejās,
Ka zini visu par dzīvi.
To zināt un saprast var tikai,
Kad būsim kļuvuši “stīvi”.
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2015-03-10 17:02 
sHitam “stīvumam” nekaadu zinaasjanu vairaak nevajag :)
 straume22  2015-03-11 12:30 
Tomēr katram ir sava zināšanu cena, arī tuvu tam kā piedāvā mums cien. autors savā
dzejā...
Piekrītu Cerinju_Pēeterim.
 dieva_pienenite  2015-03-11 12:35 
Pavasarī varbūt jāpadomā par citām stīvām lietām? (dauzās)
 klusaisMiileetaajs  2015-03-11 16:29 
Ej nu tu uz sitienu atrodi tīros mēslus, kur nogāzties!
 DDT  2015-03-11 16:43 
..par " stīvumu ->sūdos" - es neņemos spriest...
[ir gadījies apskaut- sen kritušu
biedru!
Par lietām, kas svētas...
Nu,nevajag-riet!]
 hefny  2015-03-12 06:21 
patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?