Pavasara iezviegšana

Zviedz sirdī atkal pavasars:
Plauks purenes drīz dūņās,
Un celsies gaisā cīruļi,
Bet zaķi kausies sūnās.
Viņš zviedz tik skaļ, ka metas bail:
Un atkal pērkons sitīs bungas.
Pār kūlas laukiem, kuri gail,
Un vilkvālīšu rungām.
Tas zviedz un zviedz un neapstājas,
Jel tā kā būtu mazliet traks.
Nu jā, ir ziemas vecim nācis gals
Tas beigts kā nostrandējis vraks.